13.Saeima, Valsts prezidents, Demogrāfisko lietu padome un 430 noslīkušo

Šoruden savas pilnvaras noliks 13.Saeimas deputāti, kas tika ievēlēti 2018.gada 06.oktobrī. Šajos nepilnos četros gados no ūdenstilpēm ir izcelti vairāk kā 400 noslīkušo, tai skaitā teju 50 bērnu un jauniešu vecumā līdz 24 gadiem. Protams, arī iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā noslīkušo skaits ir bijis līdzīgs, tomēr šīs Saeimas deputāti nepārprotami ir visvairāk informēti un iepazīstināti ar skaudro situāciju, kas ik gadu novērojama Latvijas ūdeņos, un visvairāk mudināta rīkoties, ieviešot konkrētu pasākumu kopumu noslīkšanas risku mazināšanai. Vai no tā kaut kas ir mainījies?

Priekšvēlēšanu noskaņās piedāvāju atskatu, par aizvadītajām sanāksmēm Jēkaba ielas gaiteņos, varas pārstāvju secinājumiem/solījumiem un paveikto, lai situāciju kaut nedaudz uzlabotu.

Kopsavilkums

• Saeimā jautājums par cilvēkdrošību uz ūdens ir skatīts četrās komisijās/apakškomisijās – 1) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, 2) Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, 3) Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā, 4) Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisiju;
• Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vērsusies pie Ministru kabineta ar aicinājumu “izveidot starpinstitucionālu padomi – koordinējošu un konsultatīvu institūciju, kuras darbības mērķis būtu cilvēkdrošības uz ūdens jautājuma risināšana, sniedzot priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētprasmes apguves nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī aicināja Ministru kabinetu informēt par tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā”;
• Ministru prezidents, reaģējot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu, atzīst “ka ir nepieciešama jautājuma īpaša pārraudzība un koordinācija” un novirza šo jautājumu Demogrāfisko lietu padomei, rezolūcijas veidā pieprasot konkrētu rīcību;
• Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, reizi gadā līdz 1. jūnijam jāiesniedz Ministru prezidentam izvērtējumu par paveikto un priekšlikumus par papildus nepieciešamo rīcību, kas īstenojama, lai nodrošinātu efektīvāku ārējo nāves cēloņu samazināšanos Latvijā, t. sk. slīkšanas novēršanai;
• Par drošību uz ūdens (vārdos) ir iestājies arī Latvijas Valsts prezidents Egils Levits: “Pārāk daudz cilvēku sava dulluma, paviršības un neuzmanības dēļ iet bojā uz ūdens, un to mēs nedrīkstam pieļaut. Es aicinu arī visas skolas, pašvaldības un ministrijas gādāt par to, lai bērni jau skolā apgūtu peldētprasmi. Ir ārkārtīgi svarīgi jau no mazotnes saprast, ko nozīmē droša peldēšana.”;
• Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virziena “Drošība” uzdevumos iekļauta arī “mirstības mazināšana no ārējiem nāves cēloņiem, primāri no slīkšanas, [..], nodrošinot atbilstošu monitoringu, kontroles pasākumu ieviešanu un īstenošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citu preventīvo pasākumu īstenošanu”;
• Neviena no Saeimas frakcijām nav reaģējusi uz aicinājumu tikties un pārrunāt cilvēkdrošības uz ūdens jautājumus;
• Četru gadu laikā nav ieviests neviens jauns pasākums, lai preventīvi mazinātu noslīkšanas riskus sabiedrībā. Latvija joprojām ir vienīgā valsts ES, kurā absolūti nepastāv nekāda valsts programma vai iniciatīvas cilvēkdrošības uz ūdens veicināšanai, t.s. bērnu peldētapmācībai;
• Latvija joprojām ir līdere starp ES valstīm noslīkušo skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju. Īpaši kritisks ir noslīkšanas gadījumu skaits bērnu un jauniešu vidū, kur tas ir dominējošais ārējais nāves cēlonis.

Meklējot dzirdīgas ausis

Latvijas Peldēšanas federācija (LPF) manā vadībā katru gadu ir rakstījusi iesniegumus visdažādākajām Saeimas komisijām, frakcijām un to deputātiem, ar mērķi pievērst likumdevēja uzmanību konkrētajai problēmai un rosināt meklēt risinājumus noslīkušo skaita, kas joprojām ir lielākais visā Eiropas savienībā, mazināšanai. Regulāri ir sūtīti un prezentēti LPF veiktie pētījumi un statistikas datu pārskati, kā arī izvirzīti konkrēti priekšlikumi turpmākai rīcībai. Lai nemētātos ar tukšām frāzēm, minēšu konkrētus faktus, kas apstiprina ievadā minēto apgalvojumu – deputātiem informācija ir sniegta, bet politiskā griba izpalikusi.

2018.gada 26.novembrī LPF nosūtīja iesniegumu “Par cilvēkdrošības uz ūdens problēmsituācijas izvērtējuma un Nacionālā drošības uz ūdens (noslīkušo skaita mazināšanas) plāna izstrādes jautājumu iekļaušanu komisijas darba kārtībā” četrām Saeimas komisijām – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (vadītājs – Arvils Ašeradens, JV ), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (vadītājs – Artuss Kaimiņš), Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai (vadītājs – Juris Jurašs, Konservatīvie) un Sociālo un darba lietu komisijai (vadītājs – Andris Skride, AP!). Šajās komisijās kopumā darbojas 45 deputāti jeb teju puse no visiem ievēlētajiem tautas kalpiem.

LPF savā iesniegumā iekļāva aicinājumu Saeimas komisijām iepazīties ar LPF izstrādāto ziņojumu “Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā. Slīkšanas un noslīkšanas statistika, infrastruktūra, normatīvais regulējums un sabiedrības paradumi” un komisijas darba kārtībā iekļaut jautājumu par kritisko situāciju cilvēkdrošības uz ūdens jomā Latvijā, kā arī nepieciešamību izveidot “Nacionālo drošības uz ūdens (noslīkušo skaita mazināšanas) plānu” un ieviest plašu preventīvo pasākumu kopumu, noslīkušo skaita mazināšanai.

Visas komisijas LPF iesniegumu un aicinājumu uz tikšanos noignorēja. Acīmredzot dienas kārtībā bija svarīgāki jautājumi, bet vēlāk par to vienkārši tika aizmirsts. Tikmēr 2018.gadā noslīkstot dzīvību zaudēja 124 cilvēki. Viņu vidū 8 bērni un jaunieši līdz 19 gadu vecumam.

Atkārtots aicinājums Saeimas komisijām iekļaut tās darba kārtībā jautājumu par cilvēkdrošības uz ūdens problēmsituācijas izvērtējumu un potenciālo risinājumu apspriešanu tika nosūtīts 2019.gada augustā. Šoreiz deputāti bija daudz atsaucīgāki – Izglītības, kultūras un zinātnes komisija (vadītājs – Arvils Ašeradens, JV), konkrēto jautājumu pārvirzīja uz Sporta apakškomisiju (vadītājs – Sandis Riekstiņš, Konservatīvie), lai gan pēc būtības šis jautājums nekādā veidā nav attiecināms uz sporta jomu; Andris Skride konkrēto jautājumu novirzīja uz Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisiju (vadītājs – Vitālijs Orlovs, SASKAŅA), bet Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija (vadītājs – Juris Rancāns, Konservatīvie) šo jautājumu iekļāva savā darba kārtībā.

Ja ignorē Ašeradena lēmumu konkrēto jautājumu novirzīt Sporta apakškomisijai, kas nepārprotami bija visnotaļ ciniski (runa ir par cilvēku dzīvībām), šāda atsaucība deva zināmu optimismu un cerības – cienījama, kompetenta auditorija, kas pārstāv gan koalīcijas, gan opozīcijas deputātus.

Pirmā tikšanās tika aizvadīta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
Sporta apakškomisijā. Iepazīstoties ar LPF prezentāciju un plašu skaidrojumu, apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš medijiem vēlāk skaidro: “Problēma ir jau zināma, ne tikai mums. Mēs jau daudz par to varam lasīt – par noslīkušo skaitu un tamlīdzīgi. Acīmredzot ir laiks kaut ko risināt. [..] vai kā obligātā apmācība, es gan nezinu, diez vai visām skolām ir pieejami šie baseini, bet kā pilotprojektu pamēģināt…. Bet tam visam apakšā ir finansējums, tas jāskatās kontekstā ar budžetu…”[1]

Viss ir zināms un tā kā vajadzētu kaut ko darīt, problēmu risināt… Bet… bet kaut kā nav lustes.

Divus mēnešus vēlāk – 2019.g. 29.oktobrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē deputāti iepazīstas ar ziņojumiem par “cilvēkdrošību uz ūdens un bērnu traumatismu”. Arī šīs apakškomisijas deputāti atzīst, ka problēma ir nopietna un būtu nepieciešams to risināt. Īpašu pārsteigumu un sašutumu atsevišķos deputātos izraisa LPF piemēri par nepilnīgu normatīvo regulējumu drošības uz ūdens jomā, piemēram – prasība kuģošanas līdzekļos obligāti lietot glābšanas vestes personām līdz 12 gadu vecumam, nevis 18 gadiem. Īpaši pārsteigts par to ir deputāts Andris Skride, kurš arī norāda, ka šādas aplamas nepilnības jau nu gan varot ļoti vienkārši un ātri labot.

Droši vien Skrides kungam ir taisnība, bet turpmākā bezdarbība pierāda, ka “varēt” nav “darīt”. Joprojām MK noteikumi nosaka, ka atrodoties laivā, ietērptām glābšanas vestēs jābūt tikai personām līdz 12 gadu vecumam. Attiecībā uz SUPiem (airdēļiem) šāda prasība nepastāv vispār. Grūti iedomāties, ka mēs tikpat bezatbildīgi izturētos pret 13-gadīgu bērnu drošību, piemēram, pārvietojoties ar velosipēdiem vai ceļu satiksmē.

Vēl pāris mēnešus vēlāk (2020.gada 26.februārī) LPF viesojās Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kura savā darba kārtībā bija iekļāvusi jautājumu par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības aktualitātēm, konstatējam problēmām un to risinājumiem, t.s. jautājumu par cilvēkdrošību uz ūdens, lai izvērtētu tālākās darbības stratēģiju šajā jomā.

Arī šajā komisijā deputāti ļoti rūpīgi klausās, izsaka savas pārdomas, secinājumus par to, ka kaut kas būtu jādara lietas labā, un izklīst pa saviem kabinetiem…

Tikmēr 2020.gada jūlijā Saeima apstiprināja Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam, kura prioritātes “Vienota, droša un atvērta sabiedrība” rīcības virziena “Drošība” uzdevumos iekļauta arī “mirstības mazināšana no ārējiem nāves cēloņiem, primāri no slīkšanas, ceļu satiksmes negadījumiem un ugunsnelaimēm, nodrošinot atbilstošu monitoringu, kontroles pasākumu ieviešanu un īstenošanu, sabiedrības izglītošanu, kā arī citu preventīvo pasākumu īstenošanu”.

Papīrs, protams, pacieš visu, bet paši ierēdņi uzsver, ka NAP 2027 un citos valsts politikas plānošanas dokumentos iekļautie uzdevumi ir priekšnosacījums reālai darbībai. Nu jau ir pagājuši divi gadi, bet reālas darbības viena no NAP 2027 iekļautajiem 124 uzdevumiem izpildei joprojām nav saskatāmas.

Apmēram tajā pašā laikā – pašā peldsezonas viducī, kad tradicionāli mūsu valstī tiek reģistrēts vislielākais noslīkušo skaits, drošības uz ūdens jautājumiem pievērsās arī valsts prezidents Egils Levits. Prezidenta kungs, pārrunājot problēmsituāciju ar LPF un biedrības “Peldēt droši” pārstāvjiem, bija apņēmības pilns turēt rūpi par cilvēkdrošību uz ūdens, mediju pārstāvjiem paziņojot:

“Pārāk daudz cilvēku sava dulluma, paviršības un neuzmanības dēļ iet bojā uz ūdens, un to mēs nedrīkstam pieļaut. Es aicinu arī visas skolas, pašvaldības un ministrijas gādāt par to, lai bērni jau skolā apgūtu peldētprasmi. Ir ārkārtīgi svarīgi jau no mazotnes saprast, ko nozīmē droša peldēšana.”

Acīmredzot, ministriju ierēdņi un politiskā vadība, deputāti un visi pārējie todien televizoru neskatījās. Arī prezidenta preses dienesta sagatavotās vēstis viņi nelasīja. Diemžēl arī pats prezidents turpmāk par to īpaši nerūpējās – vienreiz pateica un aizmirsa.

Lai cik nopietni prezidenta kungs bija domājis to, ka “mēs nedrīkstam pieļaut” pārāk daudz noslīkušo, tieši 2020.gads izvērtās par vienu no vistraģiskākajiem pēdējo gadu vēsturē – starp 129 noslīkušajiem bija 10 bērnu vecumā līdz 14 gadiem un vēl 11 jaunieši, kas no šīs dzīves šķirās nesasniedzot 24 gadu vecumu.

Tieši 2020.gadā bērnu līdz 14 gadu vecumam vidū 43% ārējo nāves cēloņu ir bijuši saistīti ar slīkšanu un noslīkšanu. Mēs to nedrīkstam pieļaut, bet – turpinām pieļaut…

Šī paša gada nogalē LPF izsūtīja aicinājumu visām 13.Saeimas frakcijām organizēt tikšanos un pārrunāt kritisko situāciju cilvēkdrošības uz ūdens jomā, ar mērķi kopīgi meklēt risinājumus noslīkušo un traumas ūdenī guvušo skaita samazināšanai, īstenojot koordinētas un mērķtiecīgas aktivitātes, tai skaitā normatīva regulējuma pilnveidi, bērnu un jauniešu izglītības, sabiedrības informēšanas pasākumus, kā arī cita veida preventīvās darbības, kas tiešā veidā ietekmē riskus dažādās vecuma grupās un riska kategorijās.

Diemžēl nevienai no frakcijām tā arī neatradās laiks šādai sarunai.

Nākamā tikšanās ar deputātiem notika jau 2021.gada septembrī. 14. septembra Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdes darba kārtībā tika apspriests jautājums par drošību uz ūdens – kritiskā situācija un iespējamie risinājumi tās uzlabošanai. Iesaistītajām institūcijām un organizācijām ir uzdots izveidot darba grupu un mēneša laikā iesniegt ziņojumu par rīcību iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai, akcentējot peldētprasmes apguvi skolās un sabiedrības informēšanas kampaņu.

Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ir entuziasma pilns par potenciālajiem risinājumiem: “Statistika rāda, ka, salīdzinot, piemēram, ar Skandināvijas valstīm, kur peldētprasme skolēnu vidū sasniedz 70 līdz 90 procentus, Latvijā savas prasmes kā teicamas un labas novērtē vien 48 procenti. Tāpat mums ir salīdzinoši maz drošu un atbilstoši aprīkotu peldvietu. Obligāta peldētapmācība un peldvietu labiekārtošana ir tikai divi iespējamie virzieni, kuros iesākumā būtu meklējami risinājumi, lai nevis cīnītos ar sekām, bet strādātu ar problēmu preventīvi”.

Pēc mēneša komisija sanāca atkārtoti. Atkārtoti tiek uzklausītas dažādas iesaistītās puses un tiek secināts – “Tagad jārīkojas izpildvarai. Padomes, kas atbildīga par drošības uz ūdens uzlabošanu, izveide vienotu un strukturētu uzdevumus visām iesaistītajām instancēm, jo šobrīd tās darbojas paralēli cita citai”…

Atšķirībā no vizītēm citās komisijās, šoreiz patiešām radās iespaids, ka vezums beidzot varētu tikt iekustināts. Vismaz no komisijas priekšsēdētaja puses bija jūtama interese un pēc otrās tikšanās reizes tā vērsās pie Ministru kabineta ar aicinājumu “izveidot starpinstitucionālu padomi – koordinējošu un konsultatīvu institūciju, kuras darbības mērķis būtu cilvēkdrošības uz ūdens jautājuma risināšana, sniedzot priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētprasmes apguves nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos, kā arī aicināja Ministru kabinetu informēt par tālāko rīcību kritiskās situācijas risināšanā”.

Nākamā pietura – Demogrāfisko lietu padome

Ministru prezidents, reaģējot uz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegumu, atzīst “ka ir nepieciešama jautājuma īpaša pārraudzība un koordinācija” un novirza šo jautājumu Demogrāfisko lietu padomei, kas ir konsultatīva un koordinējoša valsts institūcija valsts demogrāfiskās politikas veicināšanai, kā arī tās vienotai īstenošanai visos valsts pārvaldes līmeņos. Lai gan sākotnēji šķiet visnotaļ nepiemērota institūcija, tomēr tās sastāvs ir ļoti iespaidīgs un cerīgs – to vada Ministru prezidents, tās sastāvs ir starpinstitucionāls, tajā ir deleģēti 10 ministriju pārstāvji (t. sk. izglītības un zinātnes ministrs, veselības ministrs, iekšlietu ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs), Saeimas, Valsts prezidenta, zinātniskās kopienas un NVO pārstāvji.

Vēl janvārī sagatavotajā Ministru kabineta atbildē komisijai lasāms, ka tiks sagatavota Ministru prezidenta rezolūcija, kas prasa konkrētu rīcību[2]:

• gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, izvērtēt Ziņojumā par darba grupā paveikto iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai un citus priekšlikumus par īstenojamajiem pasākumiem iedzīvotāju noslīkšanas novēršanai kontekstā ar Latvijas Peldēšanas federācijas ziņojumā “Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā” paustajām atziņām atbilstoši efektivitātes, t. sk. izmaksu efektivitātes, kritērijiem;
• gadā Demogrāfisko lietu padomei, prioritāro iniciatīvu apkopošanā un sagatavošanā iesaistot Demogrāfisko lietu centru, reizi gadā līdz 1. jūnijam iesniegt Ministru prezidentam izvērtējumu par paveikto un priekšlikumus par papildus nepieciešamo rīcību, kas īstenojama, lai nodrošinātu efektīvāku ārējo nāves cēloņu samazināšanos Latvijā, t. sk. slīkšanas novēršanai.

Rezultāts

Šodien ir 2022.gada 07.jūlijs. Man nav zināms, ko ir sagatavojusi Demogrāfisko lietu padome un kādus priekšlikumus tā ir iesniegusi Ministru prezidentam, bet nepilnas trīs nedēļas iepriekš Gaujā noslīkstot dzīvību zaudēja piecgadīga meitene. Ilgstošā neziņa par bērna likteni, kā arī plašie meklēšanas darbi radīja lielu sabiedrības interesi un rezonansi, taču šis nav pirmais gadījums, kad ūdenstilpē traģiski apraujas bērna dzīvība. Sirdi plosoši, traģiski stāsti tiek piedzīvoti katru gadu – bērni noslīkst piemājas dīķos, ezeros, oficiālās un neoficiālās peldvietās, spēlējoties krastā, dodoties peldēt, supojot vai laivojot.

Bērni noslīkst klusu un nemanot. Arī pats notikums visbiežāk paliek plašākai sabiedrībai nepamanīts. Diemžēl tikpat klusa un nemanāma ir arī amatpersonu un politiķu politiskā griba risināt cilvēkdrošības uz ūdens problēmas Latvijā. Ne deputāti, ne Demogrāfisko lietu padome nevar izglābt vienu konkrētu bērnu, taču viņu spējās ir mainīt sistēmu un padarīt mūsu vidi drošāku, tādējādi preventīvi mazinot noslīkšanas riskus.

Rudenī būs citi deputāti un būs citas frakcijas, bet vai būs cita domāšana un politiskā griba problēmsituācijas risināšanai?

[1] https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/skolas-rosina-ieviest-peldetapmacibu-programmu/

[2] https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/f7893bda-e289-4d76-8894-5f900f949382/preview