Pēc Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Pašvaldību infrastruktūras objektu un projektu finansēšanas sistēmas, procesa un kritēriju atbilstība racionālas finanšu līdzekļu izlietošanas, efektivitātes un ilgtspējas principiem” krustugunīs ir nonācis jautājums ne vien par valsts aizdevumu piešķiršanas izvērtējuma kvalitāti un pamatojumu, bet arī par peldbaseinu nepieciešamību un to vai Latvijas iedzīvotāji tos var atļauties. Taču diskusijās par peldbaseinu izmaksām, tiek ignorēts daudz fundamentālāks jautājums – kur ir valsts vīzija un mērķi sporta infrastruktūras objektu kontekstā?
Kopsavilkums:
- Sporta infrastruktūras objekti Latvijā tiek finansēti un atbalstīti kā nekur citur – bez jebkādas skaidri definētas vīzijas, mērķiem un ekonomiskajiem aprēķiniem;
- Valstī ir nepieciešama “Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija”, individuāli izvērtējot ģeogrāfisko izvietojumu, objekta kapacitāti, potenciālo noslodzi un ietekmi uz sabiedrības veselību;
- Pašvaldību iesniegtie projekti ir jāizvērtē atklāta konkursa kārtībā, ik gadu paredzot šim mērķim noteiktu valsts budžeta dotāciju;
- Publiskie sporta infrastruktūras objekti ir jābūvē ciešā sadarbībā ar atzīto sporta veidu federāciju, nodrošinot kontroli pār kvalitāti un atbilstību funkcionālajam mērķim;
- Publisko sporta infrastruktūras objektu uzturēšanai jānodrošina līdzfinansējums no valsts budžeta līdzekļiem, veicot konkrētu pasūtījumu – bērnu un jauniešu fiziskās veselības attīstīšanai un nostiprināšanai.
Valsts kontroles secinātais – sliktas valsts vīzijas un politikas plānošanas rezultāts
Sporta infrastruktūras objekti Latvijā tiek finansēti un atbalstīti kā nekur citur – bez jebkādas skaidri definētas vīzijas, mērķiem un ekonomiskajiem aprēķiniem.
Sākšu ar vienkāršāko – Valsts kontrolei ir taisnība!
Sporta infrastruktūras objekti Latvijā tiek finansēti un atbalstīti kā nekur citur – bez jebkādas skaidri definētas vīzijas, mērķiem un ekonomiskajiem aprēķiniem. Šajā jomā grēko ne vien pašvaldības, bet arī Saeimas deputāti, ministrijas un Ministru kabinets. Par aizdevumu un valsts līdzekļu piešķiršanu sporta infrastruktūras objektiem lemj politisku motīvu vadīti cilvēki, ko ļoti labi varēja redzēt, piemēram, šogad MK pieņemtajos lēmumos novirzīt finansējumu no Kurzemes piekrastes uz lūšu zemi.
2013.gadā notika darbs pie “Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas”, nosakot arī kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai. Valsts un pašvaldību sporta infrastruktūras attīstības stratēģijas izstrādi paredzēja arī Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai (apstiprināts ar MK 2012.gada 16.februāra rīkojumu Nr.84) 27.4.apakšpunkts. Koncepcijā norādīts: “Ņemot vērā sporta bāzu pārklājumu valstī, to materiāli tehnisko stāvokli un iedzīvotāju sportošanas paradumus, ievērojot publisko pakalpojumu attīstības plānu reģionālās attīstības pamatnostādņu projekta kontekstā, IZM ir noteikusi optimālo sporta infrastruktūras klāstu katram apdzīvojuma līmenim”, definējot, ka būtu nepieciešami 8 reģionālie OC, 57 universāli sporta stadioni, 12 vieglatlētikas sporta manēžas, 51 peldbaseins, 15 ledus halles, 880 sporta zāles, 278 brīvpieejas sporta laukumi, kā arī specifiski sporta veidu objekti, sporta un veselības dabas takas. Šīs koncepcijas izstrādē piedalījās arī LPF un piedāvāja savu redzējumu par peldbaseinu ģeogrāfisko izvietojumu un to izmēriem atkarībā no atrašanās vietas.
Tai pašā koncepcijā IZM speciālisti norādījuši, ka izvērtējot pašvaldību iesniegtos projektus, nepieciešams ņemt vērā šādus kritērijus:
- Sporta bāzes noslodze – republikas nozīmes pilsētu vai novadu iedzīvotāju skaits attiecībā pret sporta bāzu skaitu pašvaldībā.
- Ģeogrāfiskais izvietojums – sporta bāze atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā ar labu starppilsētu satiksmi, lai varētu nodrošināt sporta pakalpojumu sniegšanu arī blakus esošajās pašvaldībās.
- Skaits – izglītojamo un izglītības iestāžu skaits, kuri realizēs izglītības programmas plānotajā sporta bāzē vai realizē izglītības programmas renovēt vai rekonstruēt paredzētajā sporta bāzē. Priekšrocība dodama sporta bāzēm, kurās izglītības programmas realizē vai plāno realizēt lielāks izglītojamo skaits.
Pašvaldību iesniegtie projekti ir jāizvērtē atklāta konkursa kārtībā, ik gadu paredzot šim mērķim noteiktu valsts budžeta dotāciju. Turklāt sporta objektu renovācija un rekonstrukcija ir atbalstāma tikai tādā gadījumā, jo sporta objekts ir reģistrēts Sporta bāzu reģistrā.
Pašvaldību iesniegtie projekti ir jāizvērtē atklāta konkursa kārtībā, ik gadu paredzot šim mērķim noteiktu valsts budžeta dotāciju
Tiktāl it kā viss ļoti skaisti un pārdomāti. Bet… Mūsu valstī politikas plānošanas dokumentu kontekstā vienmēr ir pāris “bet”. Šajā gadījumā “bet” ir viens un ļoti trekns – koncepcija tā arī ir palikusi projekta stadijā un nekas no tā nav nedz ņemts vērā, nedz īstenots.
Valsts pārvaldes vienaldzību skaidrā un racionālā sporta infrastruktūras objektu būvniecībā apliecina arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas faktiska bezdarbība pēc LPF aicinājumiem noteikt stingrākas kvalitātes prasības tiem sporta objektiem, kuru būvniecībā tiek nodrošināts valsts līdzfinansējums vai valsts kases aizdevumi, kā arī motivēt pašvaldības, kuras plāno vai ir uzsākušas darbu pie jauna peldbaseina būvniecības, iesaistīt šajā procesā LPF, tādējādi nodrošinot mūsdienu prasībām atbilstoša un funkcionāla peldbaseina izbūvi, kas ir piemērots gan bērnu peldētapmācībai un sporta grupu mācību treniņu darba prasībām, gan sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanai.
Rezultāts šodien ir redzams Valsts kontroles ziņojumā. Šāda pašdarbība nebūtu iedomājama nevienā civilizētā Eiropas savienības valstī.
Peldbaseinu līdzfinansēšanai un dotēšanai jābūt gudrai
Tagad par pašu galveno! Sporta infrastruktūras objektu būvēšanai un uzturēšanai ir divi ceļi – finansēt no valsts un pašvaldību līdzekļiem (publiskie objekti) vai arī finansēt no patērētāju maciņiem (privātie objekti). Ja valsts mērķis ir vesela un fiziski aktīva sabiedrība, tad nepārprotami tas ir jāapliecina arī realizējot šim mērķim atbilstošus un piemērotus sporta infrastruktūras objektus. Vienlaikus tas nenozīmē to, ka tas ir jādara pēc padomijas labākajām tradīcijām.
Pašvaldības pamatuzdevums nav veidot plaukstošu biznesu, bet gan nodrošināt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvu infrastruktūru un publiskos pakalpojumus
Jā, pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20 000 iedzīvotāju, peldbaseins visticamāk nebūs rentabls. Tomēr pašvaldības pamatuzdevums nav veidot plaukstošu biznesu, bet gan nodrošināt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvu infrastruktūru un publiskos pakalpojumus, kas vērsti uz tās iedzīvotāju izglītības, veselības un drošības stiprināšanu. Peldbaseins, ļoti labi var pildīt visas šīs minētās funkcijas.
Arī projekta dārdzības kontekstā jautājums ir skatāms dažādi. Piemēram, ir dzirdēts, ka Krāslavas peldbaseina izmaksas varētu būt ap 1.3 miljoni eiro (plus PVN), sadalot šo summu uz vienu novada iedzīvotāju, iegūstam, ka investīcija patiesībā ir visai niecīga – ap 70 EUR no cilvēka. Manuprāt, tā nav liela summa, ņemot vērā, ka objekts, veiksmīgi apsaimniekots, kalpos vismaz 30 gadus. Tas pats attiecināms arī uz uzturēšanas izmaksām – ievērojot vien dažus principus, peldbaseina uzturēšanas izmaksas galvenās pozīcijas (apkure, ūdens patēriņš) var nodrošināt pat mazām pašvaldībām pieņemamā līmenī.
Valstij jāuzņemas vadība un kontrole
Attiecībā uz peldbaseinu (un pārējo sporta objektu) būvniecības finansēšanu un turpmāko dotēšanu valstij, pirmkārt, ir jānosaka stingri un ļoti precīzi “kvalifikācijas” kritēriji, liela daļa no kuriem ir atrodami jau minētās koncepcijas projektā. Te obligāts nosacījums būtu arī prasība saskaņot visus sporta objektus ar attiecīgā sporta veida federāciju. Tas ļautu izvairīties no tik traģikomiskiem gadījumiem, kādi ir iespējami tikai Latvijā (neatbilstoša izmēra šorttreka halles, handbola laukumi, peldbaseini, utt.). Tāpat ļoti stingri būtu jāvērtē objektā īstenotie energoefektivitātes risinājumi, kas ievērojami var samazināt ekspluatācijas izmaksas
Otrkārt – valstij ir skaidri jādefinē, ko tā vēlas sagaidīt no katra sporta objekta. Piemēram, Lielbritānijā, katra publiskā peldbaseina pārvaldniekam obligāti ir jānodrošina vietējam sporta klubam (sporta skolai) piekļuve baseinam tādā apjomā, kādā tas nepieciešams. Šis noslogojums tiek saskaņots arī ar attiecīgā sporta veida federāciju.
Treškārt – valstij obligāti ar publisko pasūtījumu ir jāiesaistās sporta objektu noslogojuma nodrošināšanā, līdz ar to arī nosacīti dotējot uzturēšanas izmaksas. Te kā piemēru atkal var minēt Lielbritāniju, kurā bērnu peldētapmācība ir obligāta un tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem. Līdzīga prakse šobrīd tiek īstenota arī mūsu kaimiņvalstīs – pašvaldības/peldbaseini, kuri vēlas saņemt valsts līdzfinansējumu bērnu peldētapmācības nodrošināšanai, piekrīt izpildīt noteiktu mācību saturu un sasniegt rezultativitātes kritērijus. Ja darbs tiek pildīts atbilstoši līgumam – sporta objekts saņem finansējumu.
Peldbaseinam nav jābūt lielo pašvaldību ekskluzīvai prioritātei! Tai ir jābūt valsts prioritātei un attiecīgi valstij ir jānodrošina gan šo objektu ģeogrāfiskā izvietojuma plānojumu, gan stingri jākontrolē būvniecības izmaksas un noslogojuma plānošana.
Peldbaseinam nav jābūt lielo pašvaldību ekskluzīvai prioritātei! Tai ir jābūt valsts prioritātei
Bet…
ja mūsu valstī nekas nemainīsies, tad es ļoti ceru, ka pašvaldību iedzīvotāji arī turpmāk ar savām balsīm atbalstīs tos vietvaras spēkus, kuru par spīti valsts izpildvaras muļķībai un bezdarbībai, turpinās rūpēties par savu iedzīvotāju veselību un dotēt peldbaseinu darbību.
Aivars Platonovs
LPF prezidents
