Dienā, kad rakstu šīs rindas, ir aizvadīta 2021.gada 121. diena. Ir Darba svētki, taču svētku sajūta, visticamāk, ir reti kuram sporta nozarē iesaistītajam. Sporta objekti plašākam sabiedrības lokam joprojām ir slēgti un sportot gribētājiem jāturpina “priecāties” par tiesībām sportot brīvā dabā. Šajos četros mēnešos Veselības ministrija nav “atradusi” prasītos pierādījumus, ka “sporta nozare var nodrošināt drošu nodarbību norisi” un visai stingri ir ievērojusi savu pozīciju: pandēmijas laikā sabiedrībai sports nav svarīgs un esošajos apstākļos – bīstams. Konkrētie argumenti gan tiek nostiprināti ar vispārējām frāzēm, proti, bez jebkādas detalizētākas analīzes, aktuāliem datiem un pierādījumiem. Tieši tas pats notiek ar sporta nozares paustajiem argumentiem un piedāvātajiem risinājumiem. Precīzāk – nekas nenotiek. Visi argumenti un ierosinājumi tiek ļoti veiksmīgi ignorēti. Bet, vai tam ir pamats?