Pēdējā laikā publiskajā telpā daudz diskutējam par to, ko sportistiem vajadzētu vai nevajadzētu ļaut, kurās sacensībās viņiem būtu jāpiedalās, pret kuriem pretiniekiem būtu vai nebūtu jāspēlē un kādai būtu jābūt pareizajai un pietiekami principiālajai rīcībai. Daudz retāk šajās diskusijās mēģinām noteikt robežu, aiz kuras mūsu pašu pārliecība pārvēršas lēmumā par cita cilvēka dzīvi, lai gan šā lēmuma sportiskās, profesionālās, finansiālās un personiskās sekas būs jāuzņemas nevis mums, bet cilvēkam, kura vietā esam izlēmuši.