Iespējams, Latvijas Peldēšanas federācijas priekšsēdētāja AIVARA PLATONOVA viedoklis, kāpēc noslīkušo skaits Latvijā sešreiz pārsniedz vidējo Eiropā, daudziem būs neierasts. Viņaprāt, par daudz koncentrējamies uz alkohola un karstā laika riska faktoriem – tā vietā, lai ieguldītu iedzīvotāju, jo īpaši skolas vecuma bērnu, peldētprasmē un zināšanās par drošību uz ūdens. Ievērojot Skandināvijas valstīs noteikto definīciju, Latvijā peldēt prot ap 15–25% iedzīvotāju, kamēr Zviedrijā – 80%. Te arī viens no problēmu cēloņiem, kāpēc pie mums tik daudziem cilvēkiem dzīve traģiski apraujas uz ūdens.

Cilvēku drošība uz ūdens Latvijā stabili ir kritiskā līmenī un statistiski noslīkušo skaits Latvijā ir viens no augstākajiem ES, taču dzīvības zaudējums peldēšanas apmācības nodarbības laikā, ir prātam neaptverama traģēdija. Zīmīgi, ka vien pāris nedēļas atpakaļ līdzīga traģēdija notika Viļņā, kur nodarbības laikā dzīvību zaudēja 7 gadus vecs puika, tomēr kopumā attīstītās valstīs šādi negadījumi notiek ārkārtīgi reti un visticamāk arī Latvijā konkrētais gadījums vairāk ir traģisku apstākļu kopums, nevis sistēmisku problēmu sekas. Bet – ir virkne problēmu, kuras šie abi nelaimes gadījumi ļoti spilgti atspoguļo, un tā ir valsts amatpersonu atbildība šo smago mācību ņemt vērā.