Valsts prezidents Egils Levits šodien tikās ar Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentu Aivaru Platonovu un biedrības “Peldēt droši” dibinātāju Zani Gemzi, lai pārrunātu dramatisko situāciju, kas izveidojusies, cilvēkiem zaudējot dzīvību, atpūšoties pie ūdens.

Šobrīd Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiropas Savienībā pēc bojā gājušo skaita uz ūdens. Saruna notika biedrības “Peldēt droši” rīkotajā nometnē Ikšķiles pludmalē ar mērķi vērst dažādu atbildīgo institūciju un arī visas sabiedrības uzmanību pārmaiņu nepieciešamībai. Valsts prezidents atzīmēja, ka arī no savas puses pievērsīs amatpersonu uzmanību šim jautājumam, pārrunājot to vispirms ar Ministru prezidentu.

Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās sacīja: “Pārāk daudz cilvēku sava dulluma, paviršības un neuzmanības dēļ iet bojā uz ūdens, un to mēs nedrīkstam pieļaut. Es aicinu arī visas skolas, pašvaldības un ministrijas gādāt par to, lai bērni jau skolā apgūtu peldētprasmi. Ir ārkārtīgi svarīgi jau no mazotnes saprast, ko nozīmē droša peldēšana.” Tāpat prezidents īpaši vērsās pie ģimenēm, aicinot būt piesardzīgiem un rūpēties vienam par otru: “Mīļie vecāki, uzmaniet savus bērnus arī tad, ja šķiet, ka viss ir kārtībā, viss ir it kā droši. Un, mīļie bērni, ja jums šķiet, ka jūsu vecāki rīkojas nepareizi, pārgalvīgi, aizrādiet viņiem to! Aicinu visus atpūsties šajā vasarā no sirds, bet peldēties droši!”

Savukārt Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs vērsa uzmanību problēmas kompleksa risinājuma nepieciešamībai: “Traģiskā situācija cilvēkdrošības uz ūdens jomā ir valsts mēroga jautājums. Uzlabojumi iespējami, aktīvi darbojoties visiem kopā – valsts pārvaldei, atbildīgajām institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, kā arī ikvienam individuāli. Nopietns solis situācijas uzlabošanā ir pilnīga izpratne visos valsts un pašvaldību pārvaldības līmeņos, un ‒ vēl svarīgāk – ir nepieciešama stingra politiskā griba īstenot konkrētas darbības. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam jau skolā ir jāiemācās ūdens kompetence, lai droši atpūstos ūdens tuvumā.”

Biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze uzsvēra: “Mīļie tautieši! Latvijai ir svarīga katra cilvēka dzīvība. Mēs kā biedrība “Peldēt droši” kopā ar Valsts prezidentu aicinām jūs būt saprātīgiem, atpūšoties vasarā. Es zinu, cik patīkama var būt pelde dzestrā ūdenī, bet, lūdzu, rīkojieties apdomīgi. Nedodieties ūdenī strauji, neleciet uz galvas, pieskatiet savus mīļos un vienmēr dodieties peldēties kopā ar kādu. Izvēlieties peldēt labiekārtotās pludmalēs un nepeldiet negaisā, lietū un vētrā vai naktī. Būsim droši vasarā, uzvedīsimies saprātīgi pie ūdens, un es ceru, ka mūsu iniciatīva palīdzēs glābt cilvēku dzīvības!”

Nometnē “Peldēt droši” bērni iepazīst vides atšķirības peldbaseinā un upē, mācās apzināties drošu dziļumu un peldvietas personīgo robežu, kā arī apgūst pareizu personisko drošības līdzekļu lietošanu.

Latvija jau vairākus gadus ir nelāgās līderpozīcijās – noslīkušo cilvēku īpatsvars pie mums ir viens no augstākajiem Eiropā. Un šogad ūdens paņēmis 71 dzīvību. Tajā pašā laikā esam vienīgā valsts Baltijā, kur bērniem nav pieejama sistemātiska peldētapmācība.

Tam nav ne finansējuma, ne arī izstrādāta mācību programma.

Latvijā noslīkušo cilvēku skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir pat sešas reizes lielāks nekā citur Eiropas Savienībā. Starp noslīkušajiem ir arī bērni, tāpēc Peldēšanas federācija aicina izstrādāt programmu, kurā bērnus peldēt mācītu pēc konkrētiem kritērijiem.

Šonedēļ šis jautājums nonāca arī Saeimas Sporta apakškomisijā. Tur Peldēšanas federācijas vadītājs Aivars Platonovs norādīja, ka kopumā Latvijā iedzīvotāju peldētprasme ir zema. Lielākā daļa peldēt iemācījušies pašmācības ceļā vai no vecākiem. Taču ar to nepietiek, lai ūdenī varētu justies droši.

“Problēmu ir daudz, un tās jāsāk risināt pa vienai. Tāpēc mēs šobrīd kā pirmo soli izvirzām peldētapmācības programmu īstenošu vismaz ar daļēju valsts atbalstu. Jo mēs šobrīd nerunājam par obligātu apmācību, bet tādu, kura ir vērsta uz konkrētu mērķi – uzlabot cilvēku peldētprasmi un drošību uz ūdens,” saka Platonovs.

Peldēšanas federācija gan norāda, ka šobrīd valstī kopumā ir problēmas arī ar vīziju, kā peldētprasmes attīstīt nākotnē. Par to liecina, piemēram, haotiski būvētie peldbaseini dažādos valsts reģionos. “Mums ir vietas, kur peldbaseinu trūkst, un ir vietas, kur peldbaseinu ir par daudz. Bet tās ir sekas tam, ka mums valstī nav vienotas stratēģijas, kādā veidā celt šos peldbaseinus. Un pašvaldības ceļ tāpēc, ka tas ir pieprasījums no viņu iedzīvotājiem, peldētapmācība un drošība uz ūdens ir svarīga lieta, tāpēc pašvaldības to arī dara.”

Joprojām gan Latvijā ir arī baltie punkti, piemēram, ap Madonu, kur nav neviena publiska baseina. To par problēmu sauc arī Izglītība un zinātnes ministrija. Jo vietās, kur ir infrastruktūra, peldētapmācība var notikt vai notiek jau šobrīd –  to skolas organizē, variējot ar mācību saturu, nodarbības baseinā piedāvājot kā daļu no sporta stundām.

Precīzu skaitu, cik bērnu peldēt mācās, ministrija gan nezina.

Avots: skaties.lv

Lai sabiedrībā un valstiskā līmenī aktualizētu bēdīgo statistiku noslīkušo cilvēku skaita ziņā, 8.februārī dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji tikās un apsprieda iespējamos iemeslus un preventīvos pasākumus situācijas uzlabošanai. Uz diskusiju “Ko mēs nezinām par drošību pie ūdens” aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Mārupes novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF) un “Elektrum Olimpisko centru” (EOC).

2018.gada 03. oktobrī viesojos Latvijas Pašvaldību savienības Sporta jautājumu apakškomisijā, kurā iepazīstināju ar LPF veikto pētījumu par peldētapmācības un cilvēku drošības uz ūdens sistēmu Latvijā un izteicu aicinājumu pašvaldībām iesaistīties šo problēmu risināšanā, realizējot peldētapmācību pirmsskolas un sākumskolas posmā, un kopā ar atbildīgajām ministrijām un valsts iestādēm pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz publisko peldbaseinu, kā arī publisko peldvietu infrastruktūru un darbību.