Pirms piecpadsmit gadiem biju pavisam neliela daļiņa no vēsturiskā notikuma – Latvijas organizētā pasaules hokeja čempionāta. Toreiz biju viens no desmitiem brīvprātīgo, kas darbojās aizkulisēs, bet “brīvajā laikā” ar ļoti lielu prieku izbaudīja katru čempionāta spēli. Šoreiz viss būs citādāk.

Jau kopš bērna kājas mājas gaitās esmu bijis diezgan švaks palīgs. Nevar teikt, ka biju slinks, taču visnotaļ bieži centos sameklēt veidus, kā citu definētas prioritātes aizstāt ar dažādiem manā izpratnē daudz “svarīgākiem” darbiem: ja vajadzēja sakārtot drēbju skapi, kārtoju plauktus; istabas kārtošanu aizstāju ar mēbeļu pārbīdīšanu; malkas sagādes vietā pildīju mājasdarbus, bet, kad negribējās mācīties – gāju uz treniņu. Un tā uz riņķi. Mātei par to bija viens sakāmais: “gatavs darīt visu, lai nekas nebūtu jādara”.

Jāsāk ar svarīgāko. Sporta sabiedrības sašutums par valdības lēmumiem mēģināt Covid-19 infekcijas izplatību ierobežot, faktiski apturot sportošanas iespējas, kā mierinājumu lepni uzsverot “dāvāto” iespēju sportot brīvā dabā, visbiežāk nav saistīts ar tās vēlmi noliegt vīrusa eksistenci vai nevēlēšanos pieņemt jebkuru ierobežojumu. Gluži otrādi – jau kopš marta esam meklējuši veidus, kā pielāgoties jaunajai pasaules kārtībai, runāt ar atbildīgajām ministrijām un piedāvāt dažādus rīcības scenārijus, tādējādi rodot sabalansētu kompromisu. Un tieši tāpēc, runājot kāda ministra vārdiem, “tik aroganta” uzvedība apstulbinājusi daudzus veselīga un aktīva dzīvesveida draugus.

Noslīkušo cilvēku skaits Latvijā ir dramatisks, tādēļ ir būtiski izstrādāt stratēģiju un sistemātiski jārisina problēma. Tieši šī iemesla dēļ otrdien, 29. septembrī, Latvijas Universitātes Zinātņu mājā Rīgā notiks starptautiska konference “Cilvēkdrošība uz ūdens – vai stratēģija var izglābt dzīvības”, kurā piedalīsies jomas eksperti no Īrijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka lielais noslīkušo skaits Latvijā ir daudzu faktoru kopuma rezultāts, un tam ir daudz cēloņu – ne tikai karstā vasara, alkohols un pārgalvība.

Ir problēmas ar peldvietu pieejamību un robiem normatīvajā regulējumā.

Platonova kā federācijas prezidenta kompetence ir rūpēties, lai skolu programmās būtu lielāka vērība pievērsta peldētapmācībai. Otrdienas konferences galvenais mērķis ir uzklausīt ārzemju ekspertus un uzzināt par citu valstu pieredzi stratēģijas izstrādē. Svarīgi ir identificēt sāpīgākās problēmas un pie vismazākajiem ieguldījumiem sasniegt labākos rezultātus.

Platonovs raidījumā Rīta panorāma” norādīja, ka arī Pasaules Veselības organizācija uzsvērusi – katrai valstij situācija ar noslīkšanas gadījumiem ir citādāka, tādēļ ir jāmeklē individuāli risinājumi.