FINA pasaules čempionāts peldēšanas sporta veidos ir ne vien vieta, kur tiek noskaidroti pasaules labākie sportisti, bet arī veidota peldēšanas sporta veidu politika. Šogad politiskās cīņas iesākās krietni vēl pirms federāciju un FINA amatpersonas ieradās Budapeštā, taču kulminācija nepārprotami būs tieši šeit – 22. jūlijā notiks FINA kongress, kura dienas kārtības centrālais notikums ir prezidenta un pārējo FINA locekļu vēlēšanas.
Uz FINA prezidenta amatu pretendē pērn atkārtoti LEN prezidenta amatā ievēlētais Itālijas senators, Peldēšanas federācijas vadītājs un FINA goda sekretārs Paulo Bareli (Paolo Bareli) un līdzšinējais FINA vadītājs Dr. Hulio Maglioni (Julio César Maglione). Starp citu, Maglioni ir arī Urugvajas Olimpiskās komitejas prezidents un Starptautiskās Olimpiskās komitejas individuālais loceklis. Maglioni ir arī ilgu mūžu nodzīvojis kungs – šogad viņam aprit 82 gadi un trīsdesmit trīs no tiem viņš ir pavadījis FINA birojā.
Sestdien paredzētās vēlēšanas ir īpašas uzmanības vērtas gan tāpēc, ka pēc ilgāka pārtraukuma uz augstāko posteni savu kandidatūru ir izvirzījuši divi pretendenti ar kardināli atšķirīgu vēstījumu, gan arī tāpēc, ka šo vēlēšanu kontekstā tiek pieminēti korupcijas skandāli, solījumu nepildīšana, neētiski cīņas paņēmieni un centieni koncentrēt varu šauru personu lokā.
Bet – sāksim visu pēc kārtas…
Priekšvēsture
Lai izprastu to, kāpēc šīs vēlēšanas un viss ap to notiekošais process ir pievērsis plašu ažiotāžu gan peldēšanas pasaulē, gan arī pārējā sporta sabiedrībā, nepieciešams ieskatīties nedaudz senākos notikumos.
Hulio Maglioni par FINA prezidentu kļuva 2009.gadā un lai gan sākotnēji bija solījis, ka prezidenta krēslu aizņems vien četrus gadus, jau 2011.gadā izteica savu apņemšanos turpināt vadīt FINA kuģi starptautiskajos ūdeņos arī uz otro termiņu. 2011.gada kongresā, ņemot vērā tieši Maglioni vēlmi turpināt vadīt FINA, organizācijas konstitūcijā tika noteikti vairāki ierobežojumi. Pirmkārt, tika noteikts, ka viens cilvēks prezidenta amatā var tik ievēlēts ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Otrkārt, tika noteikts arī prezidenta amata kandidātu vecuma limits vēlēšanu gadā – 80 gadu. Lai gan pats šajā kongresā nebiju klāt, esmu saņēmis apstiprinājumu, ka tolaik šādi ierobežojumi tika noteikti tieši tāpēc, lai pārliecinātu delegātus, ka Maglioni šajā krēslā neiesēdīsies uz nenoteiktu termiņu. 2013.gadā notiekošajās vēlēšanās Maglioni ne vien bija iemantojis plašu uzticamību un atbalstu, bet arī bija vienīgais kandidāts uz prezidenta posteni, un visai pārliecinoši tika ievēlēts atkārtoti.
2015.gadā Kazaņā notiekošā FINA pasaules čempionāta laikā 139 valstu delegāti pulcējās uz kārtējo kongresu, kur jau atkal pieņēma jaunas izmaiņas organizācijas pamatdokumentā, grozot arī jau pieminētos ierobežojumus – atļaujot prezidenta krēslā sēdēt vēl par vienu termiņu ilgāk (tātad – 12 gadus), bet vecuma ierobežojumus vispār likvidējot. Kazaņā tika akceptēts vēl viens papildinājums FINA konstitūcijā, kas ir svarīgs šodienas diskursa kontekstā – tika izveidots FINA pirmā viceprezidenta amats, nosakot, ka tieši šī amatpersona ir tiesīga pārstāvēt un vadīt FINA tās prezidenta prombūtnes laikā. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja prezidents vairs nespēj pildīt savus pienākumus (protams, līdz ārkārtas kongresa sasaukšanas dienai). Tad, lūk, te arī parādās šodien FINA strīdos un skandālos visvairāk pieminētā persona – Huseins al Musalams (Husain Al Mussallam).
Tā 2015.gadā Kapteinis, kā viņu pieņemts saukt neformālās sarunās, būdams Kuveitas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs, Kuveitas Futbola federācijas viceprezidents, Āzijas Olimpiskās komitejas ģenerāldirektors, kā arī SOK Olimpiskās Solidaritātes komisijas loceklis, kļuva arī par nomināli otro ietekmīgāko cilvēku starptautiskajā peldēšanas federācijā. Un, godīgi sakot, šobrīd notiekošais FINA birojā neapšaubāmi liecina par to, ka Kapteinis tiek gatavos prezidenta postenim, kuru viņš varētu ieņemt pēc Maglioni priekšlaicīgas atkāpšanās.
Visbeidzot šogad birojs kongresā aicina palielināt Āzijas un Āfrikas pārstāvju skaitu, izveidot otrā viceprezidenta posteni (kas paredzēts Āfrikas pārstāvim Semam Ramsami (Sam Ramsamy), bet FINA goda sekretāra posteni, kuru tradicionāli ieņēma LEN vadītājs, likvidēt. Ņemot vērā, ka arī finanšu pārvaldnieka jeb mantziņa postenis jau ilgstoši ir Āzijas pārstāvju pārziņā, ir saprotami Barellī pārmetumi par Eiropas ietekmes mazināšanu. Starp citu, pēdējo 50 gadu laikā peldēšanas sporta nozīmīgākais amats eiropieša rokās ir bijis tikai vienu reizi – 1980. gadā to ieņēma Dienvidslāvijas pārstāvis.
Kapteiņa stāsts
Huseina al Musalama tiesības ieņemt FINA pirmā viceprezidenta amatu ir viens no centrālajiem strīdu un diskusiju pieturas punktiem 22. jūlija vēlēšanu priekšvakarā un ir skaidrs, ka tieši šīs personas kandidatūra visbūtiskāk ietekmē ne vien Maglioni izredzes tikt pārvēlētam, bet arī FINA vienotību un reputāciju starptautiskajā arēnā. Strīdu pamatā ir vairāki juridiski un ētiskas dabas aspekti, kas ļauj apšaubīt vai vismaz kārtīgi izvērtēt Kapteiņa nominēšanu pirmā viceprezidenta amatam. Uzskaitīšu tikai dažus no publiskajā telpā visbiežāk pieminētajiem argumentiem.
Pirmkārt, 2015.gada nogalē Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK), reaģējot uz politisku iejaukšanos, ir pieņēmusi lēmumu apturēt Kuveitas Olimpiskās komitejas dalību olimpiskajā kustībā, kam sekoja arī FINA lēmums par Kuveitas Peldēšanas federācijas biedra statusa apturēšanu. FINA konstitūcija tiesības nominēt kādu pārstāvi FINA birojam paredz tikai tās biedru organizācijām jeb nacionālajām federācijām, līdz ar to Kuveitai arī nav tiesību nominēt jebkuru savas valsts pārstāvi ievēlēšanai FINA birojā, tāpēc rodas jautājums – kā Musalams ieguva tiesības kandidēt uz augsto amatu?. FINA ir atbildējusi, ka Kapteini pirmā viceprezidenta amatam ir nominējusi kontinentālā organizācija jeb Āzijas Peldēšanas federācija (AASF), kuras prezidents ir šeihs Ahmads al Fahads al Sabahs (H.E. Sheik Khalid B. Al Sabah), kas vienlaikus ir arī Musalami tiešais priekšnieks Āzijas Olimpiskajā komitejā (OCA) un ir cieši saistīts ar kukuļošanas skandāliem, kuros iesaistīts arī Musalami.
Otrkārt, pašā Kuveitā nav vienprātības par to, kas ir par peldēšanas sportu atbildīgā organizācija un kuram ir tiesības pārstāvēt valsti starptautiskajā arēnā. Kuveitas Peldēšanas federācijas pagaidu amatpersonas ir nosūtījušas vairākas vēstules gan FINA, gan tās biedriem, kurās norāda, ka uzskata sevi par leģitīmu un tiesībspējīgu organizāciju, kas iemanto FINA biedra statusu ar visām no tām izrietošajām sekām un ne vien neatbalsta, bet arī atsauc Musalami kandidatūru. Tikmēr FINA savā oficiālajā paziņojumā norāda, ka par Kuveitas federācijas prezidentu atzīst šeihu Ahmadu al Fahadu al Sanahu, bet tās ģenerālsekretāru – Musalami. Tāpat FINA norāda, ka, ņemot vērā federācijas apturētā biedra statusu, tai nav tiesību nedz nominēt, nedz iebilst, nedz arī piedalīties FINA biroja vēlēšanās. Tikmēr Kuveitas sportisti būs tiesīgi startēt zem FINA karoga.
Jautājums par Kapteiņa tiesībām kandidēt uz FINA pirmā viceprezidenta amatu pēc Barellī pieprasījuma tika izskatīts arī FINA ētikas komitejā, kuras locekļi nesaskatīja nekādus FINA noteikumu pārkāpumus un atzina Musalami tiesības tikt virzītam no Āzijas kontinenta.
Visbeidzot Huseina al Musalama vārds ar pieaugošu regularitāti tiek pieminēts gan FIFA korupcijas skandālā, gan arī iespējamā “komisiju” saņemšanā par noslēgtajiem sponsorēšanas līgumiem Āzijas Olimpiskās komitejas vārdā. ASV Tieslietu departamenta izmeklēšanas dokumentos viena no iesaistītajām personām (co-conspirator #3) tiek raksturota kā “Kuveitā bāzētās Āzijas Olimpiskās komitejas augsta līmeņa amatpersona, kas vienlaikus ieņem amatu arī Kuveitas Futbola federācijā”. Daudzi šīs lietas analītiķi norāda, ka tas nepārprotami varētu būt tieši mūsu Kapteinis – FINA pirmais viceprezidents Musalami. Lai gan liela daļa peldēšanas sabiedrības aicināja FINA nopietni izvērtēt šos faktus un piemērot Musalami pagaidu atstādīšanu no amata, FINA amatpersonas norādīja, ka nesaskata nekādus vērā ņemamus pārkāpumus un argumentus šādu mēru pieņemšanai.
Savukārt, pāris dienas pirms FINA vēlēšanām, dienas gaismā nākusi jauna informācija par eksistējušiem audio ierakstiem, kuros dzirdams kā Kapteinis apspriežot komisiju 10% apmērā no potenciālajiem sponsoru līgumiem, kuru vērtība lēšama vairākos desmitos miljonu dolāru. SOK ir solījusi šo lietu izskatīt ētikas komisijā, tikmēr FINA vēl nav sniegusi nekādu oficiālu paziņojumu. Bet OCA jau ir paudusi oficiālu paziņojumu, ka neviens, izņemot OCA, nav saņēmis naudu par noslēgtajiem sponsorēšanas līgumiem nedz tiešā, nedz pastarpinātā veidā.
Paulo Barelli uzskata, ka ir vēl kāds iemesls, kāpēc Musalami nevarētu ieņemt tikt augstu amatu un kāpēc FINA birojā prasās pēc kārtīgas tīrīšanas. Proti, Barelli izsaka pārmetumus gan Musalami, gan arī citam FINA viceprezidentam Deilam Neiburgeram (Dale Neuburger) par iejaukšanos kontinentālās organizācijas 2016.gada vēlēšanu procesā un atklāti lobējot vienu kandidātu. Ar šādu sūdzību itālis vērsās arī Starptautiskajā Arbitrāžas tiesā (CAS), taču CAS to ir noraidījis, nesaskatot nekādus pamatotus pārkāpumus. Tiesa gan, CAS savā argumentācijā ļoti plaši atsaucas uz FINA ētikas komisijas sagatavoto ziņojumu.
Suņi rej, bet karavāna dodas tālāk
Ļoti saspringtā cīņā par prezidenta amatu, lai iegūtu uzvaru, nereti viens vai otrs komandas loceklis ir jāupurē, tāpēc šķietami saprātīgākais risinājums būtu Musalami atkāpšanās vai viņa kandidatūras atsaukšana par labu kādam citam, mazāk pretrunīgam kandidātam, taču tas visticamāk nenotiks. Tas savukārt ļauj izvirzīt divus pieņēmumus – 1) Maglioni jūtas pārliecināts par savu atkārtotu ievēlēšanu; 2) Musalami atrašanās pirmā viceprezidenta krēslā ir svarīgāka par visu pārējo. Manuprāt, patiesi varētu izrādīties abi divi.
Atbalstu esošajam FINA prezidentam un viņa komandai ir izteikuši Āzijas (AASF), Āfrikas (CANA) un Okeānijas (OSA) kontinentālo organizāciju vadītāji, kas faktiski nozīmē, ka šis jautājums ir izrunāts delegātu vidū un pieņemts lēmums par vienotu rīcību. Maz ticams, ka visas 111 valstis, kas ietilpst minētajās organizācijās, balsos vienādi, taču provizoriski ir skaidrs, ka atbalsts Itālijas senatoram no šīm valstīm būs niecīgs. Gan Āfrikā, gan Āzijā lielas ietekmes sviras ir FINA viceprezidentiem Semam Ramsami (Sam Ramsamy) un jau pieminētajam Musalami (vai precīzāk – viņa priekšniekam, AASF, OCA prezidentam Ahmedam Al Fahadam Al Sabaham), kas spēj tiešā veidā noteikt kontinenta nacionālo federāciju politisko nostāju un dienas kārtību.
Ar kopīgu pozīciju par labu kādam no kandidātiem oficiāli nav izteikusies nedz Eiropas kontinentālā organizācija (LEN), nedz Amerikas kontinentu peldēšanas apvienība (ASUA), tomēr arī te par dažām no 96 valstīm var izdarīt skaidras prognozes.
Pirmkārt, ASV ūdenssporta veidu asociācijas vadītājs Stīvs Makfarlands (Steve McFarland) ir izteicis skaidru atbalstu vecā vīra pārvēlēšanai uz trešo termiņu, pieminot, ka jau 2015.gadā Panamerikas spēļu kongresā Amerikas Peldēšanas savienības valstis (UANA) vienbalsīgi piekrita kopīgi virzīt un atbalstīt Maglioni. Te gan jāuzsver, ka pretējās pozīcijās ir nostājusies Amerikas Peldēšanas treneru asociācija (ASCA) un Pasaules Peldēšanas treneru asociācija (WSCA), kuri asi nosoda pēdējos gados Šveicē izvietotajā birojā pieņemtos lēmumus un atbalsta Barelli piedāvāto pārmaiņu un atklātības programmu. Lai gan šo skaitliski kuplo organizāciju atbalsts citam kandidātam ir vērā ņemams faktors, kas garantē asas diskusijas peldēšanas sporta gaiteņos, faktiski tas nerada nekādus potenciālus draudus esošā prezidenta plāniem saglabāt vadību. Gala vārds te pieder funkcionāriem.
Lai gan Borellī savā programmā aktīvi aizstāv Eiropas intereses un pauž bažas par tās ietekmes mazināšanu FINA birojā, ir pilnīgi skaidrs, ka viennozīmīgu Eiropas atbalstu viņš nesaņems. Kā piemērs te ir minama Krievija, kuras federācijas prezidentu, olimpisko čempionu un pasaules rekordistu Vladimiru Saļņikovu (Владимир Сальников), kontinentālajās vēlēšanās 2016.gadā itālis burtiski izmeta no LEN biroja un tas nozīmē, ka konstruktīva sadarbība te visticamāk nav iespējama. Turklāt Maglioni savulaik pamanījās piešķirt FINA augstāko apbalvojumu Vladimiram Putinam par ieguldījumu peldēšanas sporta attīstībā vēl pirms Krievija uzņēma FINA pasaules čempionātu 2015.gadā, tādējādi raisot plašu peldēšanas sabiedrības neizpratni un nosodījumu.
Treškārt, Saļņikova labā slava un reputācija daudzās postpadomju valstīs nav apšaubāma un ir vairāk nekā iespējams, ka dažas no tām ieklausīsies viņa rekomendācijās attiecībā uz balsojumu.
Tāpat Borellī visticamāk neatbalstīs Nīderlande, kuras izvirzītais kandidāts Ēriks van Hejnigens (Erik van Heijningen) pērn piekāpās itālim cīņā par LEN prezidenta krēslu un rezultātā piedzīvoja Saļņikova likteni. To, ka Krievijas un Nīderlandes peldēšanas saimes vadītāji atbalstīs urugvajieša komandu netieši apliecina arī AASF vēstulēs paustais aicinājumus world at large kandidatūrām no Eiropas izvirzīt abus iepriekšminētos personāžus, lai gan tās ir kontinentālās organizācijas tiesības.
Kandidātu programmas un FINA nākotnes perspektīva
Šobrīd nekas neliecina, ka vēlēšanās balsojums notiks atbilstoši kandidātu piedāvātajai FINA attīstības vīzijai, konkrētai programmai un prioritāri izvirzāmiem darbiem, tāpēc šoreiz neiedziļināšos to detalizētā iztirzājumā. Konceptuāli Maglioni piedāvā stabilitāti un nemainīgu atbalstu, bet Borellī aicina uz plašām organizatoriskām un sportiskām pārmaiņām, vēl lielāku atbalstu federācijām un sportistiem, kā arī aktīvāku cīņu ar dopinga un korupcijas ēnu, kas pēdējos gados aptumšojusi FINA.
Neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem, peldēšanas sportu sagaida ne vien politiskas pārmaiņas, bet arī krietni fundamentālākas izmaiņas, ar kurām būs jātiek galā jaunajam/vecajam vadītājam. Jau šobrīd arvien nopietnāk savas prasības definē gan treneru asociācijas pārstāvji, gan sportisti, norādot par nepieciešamību uz ciešāku sadarbību un ieguldītā darba novērtējumu (treneru un atlētu iekļaušana FINA biroja sastāvā, profesionāļu līgas izveide, utt.). Tāpat arī no federāciju puses pieaug prasības īstenot daudz plašāku un efektīvāku attīstības programmu, investējot sporta veida izaugsmē visā pasaulē.
Dalies ar savu viedokli