Peldēšanas federācija kritizē arī jauno finansēšanas aprēķinu

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tabulās ar atzītajām sporta veidu federācijām 2024.gadā paredzētā valsts budžeta finansējuma sadales kritēriju punktu aprēķinu ir acīmredzamas kļūdas, informē Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) prezidents Aivars Platonovs.

Jau ziņots, ka piektdien kļuva pieejama informācija par Latvijas sporta veidu federācijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu apjomu.

IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts aģentūru LETA informēja, ka iesniegto datu izvērtēšana esot bijusi “pietiekami laikietilpīgs process”, un svarīgs aspekts bija datu ticamība un kvalitāte.

Savukārt Platonovs vērš uzmanību uz to, ka tabulas būtiski neatšķiras no iepriekšējām, kas bija pieejamas pirms IZM veiktās datu pārbaudes.

“Ja IZM saka, ka bija pagarināts termiņš, lai pārbaudītu papildu datus, man tā neizskatās, jo atsevišķās pozīcijās ir acīmredzamas kļūdas,” saka LPF prezidents.

Viņš neminēja konkrētas federācijas, taču norādīja, ka atsevišķas federācijas, kam tabulās ir norādīti starptautiskie pasākumi, šādu informāciju nav minējušas pat savās mājaslapās.

“Tur 2023.gadā nevar atrast nevienas sacensības vispār. Kā var dot punktus un piešķirt finansējumu par pasākumu, kas pēc federācijas mājaslapā esošās informācijas nemaz nav noticis,” neizpratnē bija Platonovs.

Viņš min, ka internetā atsevišķu federāciju mājaslapās nav ne sacensību nolikuma, ne rezultātu, ne apraksta.

Platonovs uzsver, ka kopš šā gada normatīvie dokumenti par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu paredz, ka tabulās ir iekļaujami tikai tādi dati, kas ir publicēti, respektīvi, visiem datiem ir jābūt atrodamiem attiecīgo federāciju mājaslapās.

“Ja šo datu nav, tos nedrīkst skaitīt, jo citādi katra federācija tur var ierakstīt jebko un teikt, ka mums bija slinkums nopublicēt,” skaidro Platonovs.

Viņš uzver, ka tieši tāpēc kritērijos ir noteikts, ka jābūt publicētam gan sportistu reģistram, gan sacensību nolikumam, gan protokoliem.

Platonovs norāda, ka gadījumā, ja federācija nepilda ministrijas noteiktās prasības, ministrijai būtu no sākuma jāliek iesniegt šo informāciju un publicēt internetā vai arī likt nulli šajā ailē, “nevis bez pārbaudes piešķirt punktus”.

Viņaprāt, tas ir bezatbildīgi – dalīt valsts budžeta līdzekļus, nepārbaudot informāciju.

Platonovs norāda, ka ir federāciju mājaslapas, kurās sportistu reģistrus nevar atrast, ir lapas, kurās var atrast, bet skaitļi atšķiras no IZM tabulās publicētajiem.

“Līdz ar to man nav ticības, ka dati ir pietiekami rūpīgi pārbaudīti. Jā, ir laboti dati, kurus acīmredzot pašas federācijas ir iesūtījušas, bet pārējiem, izskatās, ka nav pievērsta vispār nekāda uzmanība,” neizpratnē ir LPF prezidents.

Viņš min vēl vairākus neatbilstību piemērus.

“Vienai federācijai sadaļā par Latvijas sportistu dalību starptautiskās sacensības ailē par sacensību skaitu ir 25 sacensības, bet ailē ar kopējo dalībnieku skaitu ir pieci sportisti. Tas nozīmē, ka vienās sacensībās ir piedalījušies 0,2 dalībnieki. Skaidrs, ka tā ir kļūda,” uzsver Platonovs.

“Ja tādas kļūdas palaiž garām, ir skaidrs, ka pārbaude nav notikusi, jo kļūdas ir acīmredzamas un skaitļi – neloģiski,” viņš pamato.

Tāpat viņš norāda, ka ir grūti iedomāties jebkādu sporta veidu, kurā starptautiskās sacensībās, kas ir vismaz Eiropas kausu raudzes, piedalās 400 dalībnieki noLatvijas. Tas neesot iespējams, turklāt konkrētās federācijas sportistu skaits ir krietni mazāks par 400.

“Ja IZM saka, ka ir pārbaudīti dati, bet tas ir palaists garām, man rodas šaubas, vai pārbaude ir bijusi,” secina Platonovs, gan piebilstot, ka kļūdas tabulās var nebūt radušās apzināti. Iespējams, ir sajauktas ailes vai ir kādi citi iemesli, taču “ir redzams, ka dati nav pārbaudīti, bet gan paņemti un iekopēti”.

Jau ziņots, ka Zīvarts solīja analizēt, kā ir aizvadīts informācijas izvērtēšanas process, un nepieciešamības gadījumā meklēt iespējamos uzlabojumus. Viņš piekrita, ka ir jāvērtē risinājumi, kas tiek izmantoti datu izvērtēšanā, lai samazinātu nepieciešamo laiku un resursus, kā arī precīzu rezultātu nodrošināšanai.

Jau ziņots, ka atbilstoši prioritāro sporta federāciju sarakstam, lielāko finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem saņems Latvijas Vieglatlētikas savienība (LVS) un Latvijas Futbola federācija (LFF) – attiecīgi 430 068 eiro un 422 483 eiro.

Sporta federāciju pamatdarbībai kopumā ir piešķirti 3,22 miljoni eiro.

Šobrīd visas federācijas jau ir saņēmušas lēmumus par piešķirtā finansējuma apjomu, un ir uzsākta līgumu slēgšana par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un atskaišu un pārskatu iesniegšanas kārtību.

IZM šogad pirmo reizi pati izvērtēja federāciju iesniegtos datus. Iepriekš to darīja Latvijas Sporta federāciju padome (LSPF).

Avots: sports.tv3.lv