Lai sabiedrībā un valstiskā līmenī aktualizētu bēdīgo statistiku noslīkušo cilvēku skaita ziņā, 8.februārī dažādu institūciju, dienestu, pašvaldību un uzņēmumu pārstāvji tikās un apsprieda iespējamos iemeslus un preventīvos pasākumus situācijas uzlabošanai. Uz diskusiju “Ko mēs nezinām par drošību pie ūdens” aicināja Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) sadarbībā ar Mārupes novada domi, Latvijas Peldēšanas federāciju (LPF) un “Elektrum Olimpisko centru” (EOC).

2018.gada 03. oktobrī viesojos Latvijas Pašvaldību savienības Sporta jautājumu apakškomisijā, kurā iepazīstināju ar LPF veikto pētījumu par peldētapmācības un cilvēku drošības uz ūdens sistēmu Latvijā un izteicu aicinājumu pašvaldībām iesaistīties šo problēmu risināšanā, realizējot peldētapmācību pirmsskolas un sākumskolas posmā, un kopā ar atbildīgajām ministrijām un valsts iestādēm pilnveidojot normatīvo regulējumu attiecībā uz publisko peldbaseinu, kā arī publisko peldvietu infrastruktūru un darbību.

Iespējams, Latvijas Peldēšanas federācijas priekšsēdētāja AIVARA PLATONOVA viedoklis, kāpēc noslīkušo skaits Latvijā sešreiz pārsniedz vidējo Eiropā, daudziem būs neierasts. Viņaprāt, par daudz koncentrējamies uz alkohola un karstā laika riska faktoriem – tā vietā, lai ieguldītu iedzīvotāju, jo īpaši skolas vecuma bērnu, peldētprasmē un zināšanās par drošību uz ūdens. Ievērojot Skandināvijas valstīs noteikto definīciju, Latvijā peldēt prot ap 15–25% iedzīvotāju, kamēr Zviedrijā – 80%. Te arī viens no problēmu cēloņiem, kāpēc pie mums tik daudziem cilvēkiem dzīve traģiski apraujas uz ūdens.