LPF prezidents uzskata, ka par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas darba grupa, nosakot 10 kritērijus sporta veida prioritātes definēšanai, vienkāršu lietu ir mēģinājusi uztaisīt sarežģītu. Platonovs ir pārliecināts, ka drīzāk būtu jārunā par prioritārajiem mērķiem.
“Var jau pateikt, ka mērķis ir augstu sasniegumu sports. Kā mēs to vērtējam? Medaļas un potenciāls. Nav jau nekā cita, ko vērtēt. [Sporta veida] prestižs Latvijā tad nav svarīgs,”
teica Platonovs.
Ja Latvijai ir nepieciešama medaļa olimpiskajās spēlēs, nav svarīgi, cik kurš sporta veids pašu mājās vai pasaulē ir prestižs. Savukārt, ja mērķis ir sabiedrības veselība vai bērnu un jauniešu fiziskā aktivitāte, nebūs nozīme tam, ka krikets ir populārākais sporta veids pasaulē, paskaidroja Platonovs.
LPF prezidents tādēļ uzskata par absurdu 10 kritēriju piemērošanu sporta veida prioritātes noteikšanai, jo vispirms nepieciešama skaidrība par naudas tērēšanas mērķi.
“Vai tās ir medaļas vai bērnu un jauniešu fiziskā aktivitāte un veselība? Var būt arī abi,” teica Platonovs. “Piemēram, 40% medaļām, 60% jauniešu sportam. Vai otrādi. Sadalām divos grozos. Augstu sasniegumu sportam savi kritēriji, bērnu un jauniešu veselībai – savi. Nevis visu salikt kopā.”
Platonovs saskata, ka kritērijos nav pamata iekļaut tādu rādītāju kā sacensību skaitu, jo tas nekādi nav saistīts ne ar augstu sasniegumu sportu, nedz ar bērnu un jauniešu aktivitāti. Jo var sarīkot 50 sacensības katras ar 10 bērniem, bet var arī noorganizēt 10 sacensības, kur katrās būs pa tūkstoš dalībniekiem, tā būs liela atšķirība.
Jau vēstīts, ka 10. jūlijā paredzētās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanas ir aktualizējušas jautājumu par sporta pārvaldības sistēmu, kā arī valsts piešķirtā finansējuma sadalīšanas principiem dažādu sporta veidu atlētiem.
Avots: www.lsm.lv
