Latvijas sporta nozare šobrīd atrodas nepieredzētā uzticības un reputācijas krīzē. Pārmaiņas iespējamas, tikai mainoties pašiem

Latvijas sporta nozare šobrīd atrodas nepieredzētā uzticības un reputācijas krīzē. Diemžēl notikumi ārpus sporta laukuma savā rezonansē ir būtiski pārspējuši Latvijas sportistu panākumus sporta arēnā. Visdažādākā mēroga un rakstura nesaskaņas un skandāli ir līduši laukā viens pēc otra, tādējādi būtiski graujot nozares reputāciju un uzticību tai.

Tomēr krīze Latvijas Olimpiskajā komitejā nav mākslīgi radīta un tai par pamatu nekalpo ne mediju intervijās izskanējušie jautājumi par LOK valdes potenciālo interešu konfliktu, ne malā nostumto vēlme atriebties, ne arī cīņa par varu un vietu pie valsts kases siles.

LOK krīzes pamatā nav interešu (varas un naudas) sadursme, bet gan disputs par principiem un vērtībām. Par piekopto organizācijas kultūru un īstenoto vadības stilu, kas neizbēgami novedis līdz tās pašsabrukšanai, kuru iezīmē iekšējā šķelšanās, nesaskaņas un uzticības zaudēšana gan organizācijas ietvaros, gan sadarbības partneru un visas sabiedrības acīs. Tieši izvēlētās darbības metodes un stils ir novedis mūs pie situācijas, kurā:

  • izpildkomitejas un komisiju locekļi izjūt kvalitatīvu diskusiju trūkumu un reālu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesos, bet darbinieki aizkulisēs norāda uz autoritatīvu un demotivējošu vadības stilu;
  • tiek maldināti biedri un sabiedrība kopumā par pieņemtajiem lēmumiem un darbībām (piemēram, attiecībā uz vēršanos SOK par Krievijas un Baltkrievijas olimpisko komiteju darbības apturēšanu), notiek izvairīšanās no publiskas un atklātas diskusijas par LOK biedriem un sporta nozarei aktuāliem jautājumiem, vēl joprojām lielākoties visas sapulces un tikšanās notiek attālināti, kas nenodrošina kvalitatīvas diskusijas esamību;
  • tiek diskreditēta LOK un Olimpiskās kustības principi, asi un pārspīlēti reaģējot uz jebkuru kritiku, pieminot dažādas sazvērestības teorijas, vienlaikus nekādi nereaģējot uz publiski izskanējušo informāciju par tirgošanos ar ietekmi un atklātiem nepotisma faktiem.
  • sportisti un federācijas ir zaudējušas savu centrālo lomu LOK darbībā. Kamēr LOK prezidents savu vadīto organizāciju raksturo kā “finansiāli stabilu organizāciju ar ilgtermiņa partneriem un atbalstītājiem”, federācijām un sportistiem jādzīvo sarūkoša finansējuma apstākļos un bažās par spēju nodrošināt federācijas ikdienas funkcionēšanu un pienācīgu sagatavošanos Olimpiskajām spēlēm;
  • tiek īstenota atšķirīga attieksme ne vien komunikācijā ar sportistiem un federācijām tām būtiskos jautājumos (piemēram, jautājumā par LOV finansējuma apturēšanu riteņbraucējiem un tenisistei), bet arī finansējuma sadalē atsevišķām pietuvinātām vai lojālām federācijām;
  • notiek tirgošanās ar ietekmi, solot un piešķirot papildus līdzekļus par atbalsta paušanu vadībai un tās pieņemtajiem lēmumiem;
  • tiek pieļauts un normalizēts, ka valdes un revīzijas komisijas locekļi ieņem vadošus apmaksātus amatus olimpiskajos centros, kas saņem apjomīgus maksājumus no LOK, savukārt saimnieciskajos darījumos ar tiem plašā apmērā iesaistās ar LOK vadošajam amatpersonām saistītie uzņēmumi;
  • LOK ir zaudējusi uzticama un spēcīga partnera lomu nozares ministrijā.

Var piekrist, ka teju viss no augstāk minētā ir noticis ar pašu LOK locekļu līdzdalību vai atbalstošu vienaldzību. Taču šodien ir laiks tam pielikt punktu. Tikai demokrātiskā un caurspīdīgā ceļā, atzīstot kopīgi pieļautās kļūdas un novēršot tās nākotnē, ir atjaunojama sabiedrības uzticība LOK un sporta nozarei kopumā. Lai saglābtu pašcieņu un atjaunotu reputāciju, mums ir viens ceļš – pārskatīt savas darbības metodes un mainīties.

Šodien ir piemērots brīdis pārmaiņām. Teju gadu sporta nozarē norisinās diskusijas par nepieciešamību apvienot vadošās sporta organizācijas, tādējādi izveidojot vienotu un spēcīgu jumta organizāciju, kas ne vien kolektīvi pārraudzītu un koordinētu sporta nozari, bet arī spētu pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas sporta intereses sadarbībā ar nozares ministriju. Izglītības un zinātnes ministrijas aicinājums nodrošināt vienu sporta nozares sadarbības partneri ir saprotams un respektējams, tomēr primāri šīs strukturālās pārmaiņas ir nepieciešamas pašām sporta organizācijām – federācijām, to klubiem, treneriem un sportistiem.

LOK ir visas tiesības un iespējas uzņemties atbildību par sporta nozares apvienošanu un turpmāku tās pārraudzību, taču nepietiek ar publisku paziņojumu, ka LOK būs līderis un vadošā organizācija, bet gan pirms tam ir nepieciešams sakārtot pašiem savu saimniecību. Lai kļūtu par vienīgo sporta nozares jumta organizāciju, LOK ir:

  • jāizvirza spēcīgs un kompetents līderis ar pieredzi gan pārmaiņu vadībā, gan sportā, kas ir gatavs uzņemties gan LOK darbības auditu, gan nodrošināt apvienošanās procesu;
  • jāpārvērtē LOK un tās apsaimniekoto olimpisko centru darbības un biznesa modelis, paredzot, ka olimpiskie centri ir autonomas un no LOK finansējuma neatkarīgas organizācijas, kuru valdēs LOK izvirzītās amatpersonas tiek izraudzītas konkursa kārtībā;
  • jāīsteno reformas LOK darbībā un resursu pārvaldībā, tai skaitā ieviešot praksē LOK statūtos nostiprinātos godīgas spēles principus jeb fair play, labas pārvaldības pamatprincipu, kā arī demokrātisku sporta nozares pašorganizēšanas un pārvaldes sistēmu;
  • sadarbībā ar partneriem un nozares ministriju jāizstrādā visu vadošo sporta organizāciju konsolidācijas plāns, ievērojot gan Olimpiskās Hartas principus, gan sporta spēļu un neolimpisko federāciju interešu pārstāvniecību;
  • jārada vide, kurā ikvienas federācijas pārstāvji jūtas piederīgi un uzklausīti, kā arī iesaistīti būtisku lēmumu pieņemšanā;
  • sadarbībā ar nozares ministriju un valdību, jāvienojas par ilgtermiņa sporta budžetu un tā prioritātēm.

Lai to visu panāktu ir jārīkojas šodien. Aicinām ikvienu LOK locekli atbalstīt pārmaiņas un kandidātus, kas ar šo ir piekrituši uzņemties pārmaiņu procesu vadību līdz visu sporta organizāciju apvienošanai un jaunu vēlēšanu sasaukšanai – LOK prezidenta amata kandidātam Jānim Bukam un LOK ģenerālsekretāres amata kandidātei, olimpietei Ievai Zundai.